Pēc Kurzemes fotogrāfu lielākā atkal satikšanās pasākuma (Kurzemes foto dienām) ir pagājušas dažas dienas.

Esam atpūtušies. Eiforija izgaisusi. Emocijas noplakušas. Jūra bez viļņiem. Dīķis mierīgs…

Bijām nedaudz pieklusuši; riepām – mīkstais; vējš – pierimis, bet… BET! Beidzot esam atpakaļ! Gandrīz izlaidām šī gada Kurzemes foto dienas. Leģendās vēsta, ka šis varēja būt tas gadījums, kad autobuss atiet deviņos, bet, Jūs vēl izmisīgi skrienat tam pakaļ 9:10. Nepaspējāt. Bet, tad, pie apvāršņa parādās labs draugs, kurš ir ar mieru “mesties” pakaļ autobusam, to apdzīt un izlaist nākošajā autobusu pieturā, lai tomēr nonāktu galamērķī. Paldies par to!

Pēdējā brīža lēmums, un, “Saldus fotoklubs – ES DARU”, tomēr tika pārstāvēts Kurzemes foto dienās. Mūsu apņēmīgie knipsētāji – Laila Arāja, Gustavs Meijers, Krista Vanaga, Gatis Vilbrants un Juozaps Zubavičs.

Šogad, uzdevums bija īpaši sarežģīts – stāsts, kas jāparāda 7 fotogrāfiju sērijā. Papildus spriedzes radīšanai – fotogrāfijām jātop vienas dienas laikā, no plkst. 10:00 un tās jānodod žūrijas rīcībā “ķidāšanai” līdz plkst. 20:00.

“… reiz man draugs “neliepājnieks” teica: “Cilvēki no Liepājas ir tik piesūkušies ar jūru un sauli, ka iespējams tas vai arī tā brīvā vide, kas tur valda, padara šos cilvēkus savā veidā tik unikālus” Aizdomājos, kas mūs, liepājniekus, padara tik unikālus citu acīs? Vai tā nav tā nedaudz dullā un bohēmiskā noskaņa? Pieradinātā un nepieradinātā māksla, kura ir sajūtama daudzu mākslinieku darbnīcās? Mūs, liepājniekus ir grūti ielikt rāmjos. Liepājnieki mīl brīvību it visā!”

Foto tapšanas procesā sakrita zvaigznes – pareizā ģimene; lielisks mentors (Egons Peršēvics), kurš ne tikai palīdzēja apviļāt ideju, bet arī “bakstīja” konceptu, par ko bijām ļoti pārliecināti un, protams, viņa “papīra” kuģīši; komandas darbs “uz viena viļņa” – bez strīdiem un līdzīgu noskaņu; labi pavadīts laiks un galā “Kurzemes foto dienu labākais fotoklubs”…