Garāmbraucot būts Mažeiķos Lietuvā. Acīs, jo īpaši, iekritušas cilvēku pilnās ielas un “Ziemassvētku gaismiņu jūra” Vasario 16-osios gatvē (tā ir iela, kurai sekojot var tikt līdz Mažeiķu dzelzceļa stacijai). Savādāk un interesantāk nekā pašu ierastās ielas Saldū.

Maza ziņu apmaiņa un, saprotam, ka ne es vienīgais biju pamanījis spožo “gaismiņu jūru”. Nolemjam, ka 14. janvāris būs liktenīgs un daļa no “Saldus fotokluba – ES DARU” iekaros pieminēto Mažeiķu ielu, lai padeldētu fotoaparātu slēdža pogas. Katrā ziņā dīvaini, jo, lai arī Mažeiķi Saldum ir par mata tiesu tuvāki kā Kuldīga, fotoklubs nekad nav pat apsvēris domu “knipsēt” tur. Smidzina. Gustavs, ar “cietu” seju norāda uz laikapstākļu aplikācijā redzamo – Mažeiķos lietus nelīs. Nosmejam, ka lietus tikai līdz Latvijas-Lietuvas robežai. Nemaz tik smieklīgi nebija – šķērsojot robežu lietus tiešām pazūd. Burvestība.

Ierodoties galamērķī secināms viens – lietuvieši Mažeiķos, laikam, ir taupīgi – gaismiņas novāktas, cilvēku nav. Mums ģīmji stiepjas garāki un garāki. Jauni atklājumi, pāris absolūti nederīgas un tikai dažas derīgas fotogrāfijas tiek atvestas arī atpakaļ uz Saldu.

MUMS SALDŪ GAN gaismiņas vēl spīd…